Ogrē viesojās esošais un bijušais satiksmes ministri

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties Ogres novada domes deputāta Pētera Dimanta aicinājumam, uz tikšanos ar Ogres uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem bija ieradies LR satiksmes ministrs Krišjānis Peters ar domubiedriem, tostarp arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāju, LPP/LC saraksta līderi Aināru Šleseru.

Politiķi apmeklēja Ogres industriālo parku SIVA, kur tikās ar uzņēmuma «TM Metal Baltic» vadītāju Māri Kapustu un devās ekskursijā pa parku. A.Šleseru interesēja, cik cilvēku nodarbināti parka apakšuzņēmumos un cik liels procents no viņiem ir Ogres un Ogres rajona iedzīvotāji. «Gandrīz katram ražošanas uzņēmumam viena no aktuālākajām ir darbinieku problēma,» stāstīja M.Kapusts. «Turklāt ir grūti konkurēt ar celtniecības uzņēmumu lielajām algām, kuras bieži vien tiek maksātas «aploksnēs». Tādēļ cenšamies piesaistīt strādniekus, izmantojot citus paņēmienus. Visbiežāk sludinājumiem atsaucas vai nu 20 līdz 25 gadus jauni cilvēki, vai arī 60 līdz 65 gadus veci speciālisti, gan ogrēnieši, gan rajona iedzīvotāji. Daudzi brauc prom uz Īriju, taču ir arī tādi, kas atgriežas un atkal lūdz pieņemt viņus darbā. Saprotams, ka darbiniekus var noturēt vienīgi ar algām, tomēr tās nevar bezgalīgi paaugstināt.»

A.Šleseru interesēja arī perspektīvas parka attīstībā, ņemot vērā, ka pašvaldības ieinteresētas paturēt zemi. «Noteicošais pašvaldības ieinteresētībā ir attīstīta infrastruktūra, kuras agrāk parka teritorijā nemaz nebija,» skaidroja M.Kapusts. «Paši finansējām kabeļa ievilkšanu un bijām gatavi ieguldīt līdzekļus arī piebraucamo ceļu asfaltēšanai. Lūdzām līdzfinansējumu valdībai, taču tā nesaskatīja šā projekta perspektīvu.» Tagad Ogres industriālais parks ir attīstīts un pelnošs uzņēmums, kura līdzīpašnieks ir Norvēģijas valdība. Pieprasījums pēc ražošanas telpām parkā ir tik liels, ka SIVA nespēj to apmierināt, jo daudzi uzņēmumi nevēlas ieguldīt līdzekļus būvniecībā un labprāt iznomā jau labiekārtotas telpas.

Turpinot vizīti Ogrē, viesi apmeklēja Ogres autoostu, kur iepazinās un atzinīgi novērtēja ar valsts institūcijām nupat saskaņoto jaunās autoostas projektu, apskatīja paredzamo tuneļa būvniecības vietu pie Ogres dzelzceļa pārbrauktuves un kopā ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču apsprieda apļveida krustojuma izbūvi Mālkalnes prospekta un Tīnūžu ielas krustojumā. E.Bartkevičs uzsvēra autobusu satiksmes problēmas, jo vairākiem maršrutiem nepieciešamas papildus dotācijas no pašvaldības budžeta. K.Peters atbildēja, ka viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm ir likuma par pasažieru pārvadājumiem izstrāde, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem atklāt nepieciešamos maršrutus, nerīkojot konkursus.

Pēcpusdien bijušais un esošais satiksmes ministri Ogres novada domē uzrunāja Ogres novada uzņēmējus un atbildēja uz viņu jautājumiem.

Rezumējot Ogrē redzēto, A.Šlesers atzinīgi novērtēja pašvaldības un uzņēmēju centienus, kā arī solīja konkrētus risinājumus atsevišķām problēmām, piemēram, bērnudārza telpu paplašināšanas projekta virzībai. «Valsts investīciju projekti stāv uz vietas, turklāt bērnudārzu projektiem vispār nav atbalsta,» sacīja pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» vadītāja Vija Kalniņa, kuras vadībā izstrādātais bērnudārza telpu paplašināšanas projekts negūst nedz valsts, nedz Eiropas fondu atbalstu, jo tāds nemaz nav paredzēts. A.Šlesers, atzīstot, ka tā diemžēl ir patiesība, pauda vēlēšanos personiski iepazīties ar projektu un mēģināt rast iespēju tā finansēšanai.

E.Bartkevičs informēja bijušo un esošo satiksmes ministrus, ka Ogres novada pašvaldība ik gadu tērē apmēram 200 000 latu autoceļu uzturēšanai, jo līdz ar autoceļu fonda likvidēšanu valsts finansējums šajā sfērā pēdējos divus gadus nav palielinājies. «Tā vietā, lai novirzītu šos līdzekļus, piemēram, sociālo jautājumu risināšanai, esam spiesti tos tērēt ceļu uzturēšanai,» sacīja Ogres novada domes priekšsēdētājs.

«Uzzinot, kā Ogres novads attīstīsies tuvākajos gados, tagad varam domāt kā tam palīdzēt,» rezumēja A.Šlesers.